piepotēt

"Piepotēt" ir latviešu valodas darbības vārds, kas nozīmē klusi, mierīgi un nepārtraukti runāt, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — parasti runāt liekas, gari, garlaicīgi vai par kaut ko nenozīmīgu.

Pamatnozīmes nianses:
- Runāt klusi un vienmuļi.
- Burbuļot, murmināt sev padusē.
- Runāt bez lielas satura jēgas, "pļāpāt".

Piemēri:
1. Vecmāmiņa ilgi piepotēja par jaunības laikiem, kamēr mazbērni aizmiga.
(Šeit — vienmuļa, garlaicīga runāšana.)

2. Sapulcē viņš tikai piepotēja par sīkumiem, neiedziļinoties būtiskajos jautājumos.
(Runāšana par niekiem, bez satura.)

3. Bērns piepotēja zem elpas, stāstot izdomātu stāstu.
(Klusa, nepārtraukta murmināšana.)

Sinonīmi: pļāpāt, murmināt, burbuļot, niekus runāt.
Antonīmi: runāt kodolīgi, klusēt, īsi izteikties.

Vārds "piepotēt" nereti lietots ar ironisku vai nevērtējošu pieskaņu, uzsverot, ka runātājs pārāk daudz runā par kaut ko mazsvarīgu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Piepotēt" ir latviešu valodas darbības vārds, kas nozīmē klusi, mierīgi un nepārtraukti runāt, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — parasti runāt liekas, gari, garlaicīgi vai par kaut ko nenozīmīgu. Pamatnozīmes nianses: - Runāt klusi un vienmuļi. - Burbuļot, murmināt sev padusē. - Runāt bez lielas satura jēgas, "pļāpāt". Piemēri: 1. Vecmāmiņa ilgi piepotēja par jaunības laikiem, kamēr mazbērni aizmiga. (Šeit — vienmuļa, garlaicīga runāšana.) 2. Sapulcē viņš tikai piepotēja par sīkumiem, neiedziļinoties būtiskajos jautājumos. (Runāšana par niekiem, bez satura.) 3. Bērns piepotēja zem elpas, stāstot izdomātu stāstu. (Klusa, nepārtraukta murmināšana.) Sinonīmi: pļāpāt, murmināt, burbuļot, niekus runāt. Antonīmi: runāt kodolīgi, klusēt, īsi izteikties. Vārds "piepotēt" nereti lietots ar ironisku vai nevērtējošu pieskaņu, uzsverot, ka runātājs pārāk daudz runā par kaut ko mazsvarīgu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.