"Klajš" latviešu valodā ir īpašības vārds, kas apzīmē atklātu, neaizsargātu, vējam pakļautu vietu (parasti par ainavu), kā arī var tikt lietots pārnestā nozīmē, lai raksturotu tukšumu, vientulību vai neaizsargātību.
Galvenās nozīmes:
1. Atklāts, bez meža/koku aizsardzības (par reljefu, vietu).
2. Vientuļš, tukšs, neaizsargāts (pārnestā nozīmē).
Piemēri:
1. Fiziskā telpa:
"Ceļš vijās cauri klajai līdzenumam, kur neviens koks nedeva ēnu."
"Kalna virsotne bija klaja un vējaina."
2. Pārnestā nozīme (tukšums, vientulība):
"Pēc drauga nāves viņš jutās klajā un bezpalīdzīgā pasaulē."
"Viņas sirds bija kā klaja līdzenuma — tukša un neaizsargāta."
Sinonīmi:
atklāts, neaizsargāts, tukšs, vientuļš, bezmežains.
Antonīmi:
aizsargāts, mežains, klāts (ar veģetāciju), pārklāts.
Etimoloģija:
Cēlies no vārda "klāts" (pārklāts) ar pretējo nozīmi — tas, kas nav klāts, t.i., atklāts.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.