aizbīdnis
"Aizbīdnis" ir lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē:
Nozīme:
Cilvēks, kas dzīvo vai atrodas kādā vietā tikai īslaicīgi, nejūt piederību šai vietai, vai arī ir "aizbīdzis" sevi prom no kādas citas vietas. Bieži vien tas ir cilvēks, kas dzīvo nomadiskā veidā, bez pastāvīgas mītnes, vai arī kāds, kas ir "aizkūlies" kādā attālākā/attālinātā vietā. Vārds var nēsāt gan neitrālu, gan nelabvēlīgu nokrāsu — atkarībā no konteksta.
Piemēri lietojumā:
1. Neitrālā nozīmē:
"Pēc darba zaudēšanas viņš kļuva par aizbīdni, pārvietojoties no pilsētas uz pilsētu."
2. Nelabvēlīgā nozīmē:
"Šajā ciemā viņu uzskata par aizbīdni — neviens nezina, no kurienes viņš nācis vai kurp dosies."
3. Telpiski/attālināti:
"Mūsu māja atrodas meža aizbīdnī, tālu no galvenajiem ceļiem."
Sinonīmi (atkarībā no konteksta): klejotājs, nomads, bezpajumtnieks, atstumtais, vientuļnieks, iekūlies.
Piezīme: Vārds nav ļoti biežs ikdienas sarunvalodā, bet lietots literatūrā un rakstveidīgos tekstos, lai raksturotu personas atrašanās vietu vai sociālo statusu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.