Žibulēt ir darbības vārds, kas latviešu valodā nozīmē mirgot, mirdzēt, atspīdēt ar nelīdzenu, pārtrauktu gaismu. Tas bieži attiecas uz gaismas avotu, kas spīd nevienmērīgi, piemēram, trīsot, mirgojot vai uz īsu brīdi atspīdot.
Piemēri:
1. Vecā svece žibulēja tumšajā istabā.
Šeit "žibulēja" nozīmē, ka sveces gaisma mirgoja vai trīsoja.
2. Tālumā žibulēja bākas ugunis.
Šajā teikumā vārds apraksta, ka bāku gaismas periodiski mirgo vai atspīd.
3. Zvaigznes debesīs klusi žibulēja.
Šeit tas lietots, lai raksturotu zvaigžņu mirdzumu, kas šķiet mainīgs vai mirgojošs.
Vārds "žibulēt" bieži sastopams dzejā vai glezniecībā, lai radītu atmosfēru, un tas var attiekties ne tikai uz gaismu, bet arī uz kaut ko, kas "spīd" vai "atspīd" pārtraukti vai īslaicīgi (piemēram, cerība, atmiņa).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.