mirdzēt
"Mirdzēt" nozīme:
Spīdēt, mirdzēt, atspīdēt (parasti par maigu, pārtrauktu, mirgojošu gaismu vai spīdumu). Bieži lietots, lai aprakstītu kaut ko, kas spīd vai mirdz, piemēram, zvaigznes, ūdens virsma, akmeņi, acis u.tml.
Piemēri:
1. Par dabu:
"Nakts debesīs mirdzēja bezgalīgi daudz zvaigžņu."
(Zvaigznes spīd un mirgo tumšajā debesīs.)
2. Par objektu:
"Viņas kaklarotā dimanti mirdzēja zem lukturīša gaismas."
(Dimanti atspīd un spīd zem mākslīgās gaismas.)
3. Pārnestā nozīmē (par jūtām, izskatu):
"Viņa acīs mirdzēja laimes asaras."
(Acīs redzams spīdums, kas atspoguļo emocionālu stāvokli.)
Sinonīmi: spīdēt, zibēt, mirgot, atspīdēt.
Pretstatā: blāvēt, būt blāvam, nebūt spilgtam.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.