atspīdēt
atspīdēt 3. pers. -spīd, pag. -spīdēja, nepārej.- Sākt spīdēt. Pēc lietus atspīdēja saule. Pie debesīm atspīd zvaigznes. Jūra atspīdēja rietā. Pārn.: Acis atspīdēja priekā.
- Atspoguļoties (kur); atstaroties (par gaismu). Ezerā atspīd mēness. Acīs atspīd ugunskura liesmas. Kokos atspīdēja rieta atblāzma. Pārn.: Acīs atspīdēja prieks.
- Izplatīties (no kurienes, līdz kurienei) - par gaismu. Aizā līdz mums neatspīdēja neviens gaismas stariņš. No ielas atspīd laternu ugunis.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'atspidet' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.