atsist
atsist -situ, -sit, -sit, pag. -situ, pārej.- Ar sitienu, triecienu atšķelt, atdalīt. A. krūzei osu. A. kokam mizu.
- Ar sitienu, triecienu atvirzīt šurp (kur, līdz kurienei). A. bumbu uz laukuma vidu.
- Ar sitienu, triecienu atvirzīt nost, atpakaļ. A. bumbu.
- Ar prettriecienu piespiest (uzbrucēju) atkāpties; sadursmē atvairīt (uzbrukumu). A. ienaidnieka uzbrukumu.
- Ar strauju kustību, ar spēku atvērt; ar strauju kustību, spēji atvirzīt (atpakaļ). A.durvis vaļā. A. mapi vaļā. A. mēteli. Zirgs atsit galvu atpakaļ. A. šalles stūrus atpakaļ.
- Spēji, ar triecienu atdurt (pret ko); atdauzīt. A. galvu pret zemajiem griestiem. A. kāju pret akmeni.
- Sitot vairākkārt (ar ko), padarīt (to) sāpīgu; atdauzīt. A. pirkstus klauvējot.
- Būt ar kādu nokrāsu vai piegaršu. Sniegs ēnā atsit zilganumu.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'atsist' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.