gaisma
"Gaisma" latviešu valodā nozīmē:
1. Fizikāls parādījums — elektromagnētiskā starojuma daļa, kas redzama ar cilvēka aci (piemēram, saules gaisma, spuldzes gaisma).
2. Simboliska nozīme — gaisīgums, atklātība, atdzimšana, labums, patiesība, zināšanas vai garīga vadība (piemēram, "garīga gaisma", "gaismas ceļš").
Piemēri lietojumam:
1. Fiziskā nozīme:
- "Logā iekļūstošā gaisma aizdedzināja putekļus gaisā."
- "Zibens spēcīgā gaisma uz mirkli apgaismoja visu debesi."
2. Pārnestā nozīme:
- "Zinātne ir gaisma, kas izkaisā tumsu nezināšanas."
- "Viņa smaids ienesa gaismu visā istabā." (kā pozitīva enerģija)
- "Garīgā gaisma vada viņu dzīvē."
Dažādi konteksti:
- Dzejā/tekstos: bieži lietota kā metafora cerībai, gudrībai, labestībai.
- Reliģijā: Dieva klātbūtne, patiesība ("Dievs ir gaisma").
- Ikdienā: apgaismojums ("ieslēgt gaismu"), saprašana ("beidzot iestājās gaisma" — kā izpratne).
Vārds "gaisma" ir viens no bagātākajiem un daudzslāņainākajiem latviešu valodā, kas apvieno gan konkrētu fizikālu realitāti, gan dziļas abstraktas vērtības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.