zibēt
"Zibēt" latviešu valodā nozīmē spīdēt, mirdzēt, atspīdēt, dzirkstošu gaismu izstarot (parasti par metālu, ūdeni, spoguli u.c.).
Nozīmes nianses:
- Spīdēt, mirdzēt (par virsmu, kas atstaro gaismu).
- Dzirkstoši atspīdēt (par īslaicīgu, spilgtu atspīdumu).
- Spožot, mirdzot atspīdēties (par gaismas atspulgu).
Piemēri:
1. Saules stari zibēja jūras viļņos.
(Saules stari mirdzēja jūras viļņos.)
2. Zelta pulkstenis zibēja zem laternas gaismas.
(Zelta pulkstenis spīdēja zem laternas gaismas.)
3. Zibēja asmens, kad viņš to pacēla.
(Asmens dzirkstoši atspīdēja, kad viņš to pacēla.)
4. Pēc lietus visi lapu galotnes zibēja.
(Pēc lietus visas lapu galotnes mirdzēja.)
Lietojuma konteksts:
Bieži lietots, lai aprakstītu metālisku, ūdeņainu vai gludu virsmu spīdēšanu, kā arī gaismas atspulgu. Var attiekties uz dabas parādībām (ūdens, ledus) vai cilvēku radītiem priekšmetiem (rota, ierocis, stikls).
Sinonīmi: spīdēt, mirdzēt, atspīdēt, dzirkstīt.
Pretējās nozīmes: būt blāvam, nespīdēt, matēt.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.