"Spīdēt" nozīme:
Mirdzēt, izstarot spilgtu gaismu; spīdīgi atspīdēt; izcelties ar spožumu vai izcilību.
Piemēri:
1. Gaismas izstarojums:
Saules stari spīdēja caur logu.
Ledus gabaliņi spīdēja sniegā kā dimanti.
2. Izcelties ar izskatu vai īpašībām:
Viņa acis spīdēja no prieka.
Jaunais talants spīdēja sacensībās ar nepieredzētu prasmi.
Sinonīmi: mirdzēt, sparkotēt, zibēt, mirdzēt, spoguloties.
Pretstatā: blāvēt, būt blāvam, tumšot.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.