spīdēt


spīdēt spīdu, spīdi, spīd, pag. spīdēju, nepārej.
  1. Izstarot vai atstarot gaismu.
    3. pers. Saule, Mēness, zvaigznes spīd. Logos spīd ugunis. Jāņtārpiņš spīd.
  2. Atstarojot gaismu, mirdzēt; gaišās vai spilgtās krāsas dēļ būt labi redzamam.
    3. pers. Grīda spīd kā nolakota. Baltā skolas ēka spīdēja caur zaļajām koku lapotnēm. Acis spīd.
  3. Parādīt izcilas īpašības, spējas, sasniegumus. pārn. Spīdēt ar zināšanām. Spīdēt ar asprātībām.
  4. Būt nolietotam, apdilušam vai notraipītam ar taukvielām (parasti par drānām).
    3. pers. Svārku piedurknes spīd. Veste tā nolieta ar taukiem, ka spīd vien.
Frazeoloģismi:

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'spidet' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2020 www.vardnica.lv
Draugi: Angļu valodas kursi
x