spīdēt
spīdēt spīdu, spīdi, spīd, pag. spīdēju, nepārej.- Izstarot vai atstarot gaismu.
3. pers. Saule, Mēness, zvaigznes spīd. Logos spīd ugunis. Jāņtārpiņš spīd. - Atstarojot gaismu, mirdzēt; gaišās vai spilgtās krāsas dēļ būt labi redzamam.
3. pers. Grīda spīd kā nolakota. Baltā skolas ēka spīdēja caur zaļajām koku lapotnēm. Acis spīd. - Parādīt izcilas īpašības, spējas, sasniegumus. pārn. Spīdēt ar zināšanām. Spīdēt ar asprātībām.
- Būt nolietotam, apdilušam vai notraipītam ar taukvielām (parasti par drānām).
3. pers. Svārku piedurknes spīd. Veste tā nolieta ar taukiem, ka spīd vien. Frazeoloģismi:- Spīd un laistās -- saka par ko ļoti tīru, nospodrinātu, arī pilnīgi jaunu, spožu. Sk. arī spīdošs.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'spidet' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.