atmiņa
atmiņa s.- Spēja saglabāt un atjaunot apziņā(agrāk redzēto, dzirdēto, justo). Laba, vāja a. Vingrināt atmiņu. Paļauties uz savu atmiņu. Redzes a. -- spēja labi saglabāt to, kas uztverts ar redzi. Dzirdes a. -- spēja labi saglabāt to, kas uztverts ar dzirdi.
- Apziņa, psihisko norišu kopums, kas saistās ar informācijas saglabāšanu un reproducēšanu. Paturēt atmiņā vajadzīgos faktus. Atmiņā nāk dzirdētais nostāsts. Atjaunot atmiņā pagātnes notikumus.
- Pagātnes priekšstati, kas saglabājušies apziņā. dsk. atmiņas. Bērnības atmiņas. Kavēties atmiņās. Rakstīt atmiņas par laikabiedriem.
- Automātiskas iespēja saglabāt ierakstīto informāciju; automātiskas iekārtas daļa, kurā fiksē informāciju. Liela, maza. Ierakstīt datus elektroniskā skaitļotāja atmiņā. Izdzēst no atmiņas.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'atmina' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.