zvērāda
"Zvērāda" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē dzīvnieku pasaulē dzimušu bērnu vai cilvēku, kas uzaudzis dzīvnieku vidū (piemēram, mežā, kurš rūpējās par viņu). Tas ir analogs zināmajiem "maugļiem" no pasaules folkloras un literatūras.
Piemēri:
1. Mītoloģijā / folklorā:
Daudzos mītos (piemēram, Romulsa un Rēma leģendā par Romas dibināšanu) varonis uzaug, to barojot vilks vai citi dzīvnieki. Šādu personu varētu saukt par "zvērādu".
2. Literatūrā:
Rudjarda Kiplinga "Džungļu grāmata" – Mauglis, zēns, ko uzaudzinājuši vilki, ir tipisks "zvērāda" tēls.
3. Reālajā dzīvē (retos gadījumos):
Vēsturē ir aprakstīti gadījumi, kad bērni ilgu laiku dzīvojuši mežā kopā ar dzīvniekiem (piemēram, meža bērni). Tiek uzskatīts, ka šādi bērni ir "zvērādi".
Skaidrojums:
Vārds cēlies no vārdiem "zvērs" (dzīvnieks) un "āda" (te — piederības vai izcelsmes nozīmē, līdzīgi kā "cilvēks" no "cilts" + "āda"). Līdz ar to "zvērāda" burtiski nozīmē "tāds, kas pieder dzīvniekiem" vai "dzīvnieku bērns".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.