vilks


vilks v.
  1. Plēsoņu kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar pelēku apmatojumu. Vilks gaudo, kauc. Vilku bars. Vilku medības. Izsalcis kā v. - ļoti izsalcis. Vilka apetīte (ļoti liela). Skatīties kā vilkam (drūmi, naidīgi). Vilks spalvu met, bet tikumu ne. folkl. Ko līdz suni barot, kad vilks aitās. folkl. Vilks paēdis, un kaza dzīva. folkl.
Frazeoloģismi:
  • Jūras vilks. -- pieredzējis jūrnieks.
  • Vilku bedre -- žagariem pārsegta dziļa bedre ar ēsmu vilku medīšanai; -- sar. vieta, kur mīt ļauni, cietsirdīgi cilvēki.
  • Vilks avju drānās -- saka par liekuli, kas savus ļaunos nodomus maskē ar ārēju lēnprātību.
  • Te vilku piemin, te vilks klāt -- saka, ja kāds cilvēks ierodas tieši tad, kad par viņu runā.
  • Iedot vilka pasi -- padzīt, atlaist (piem., no darba).
  • No vilka bēg, uz lāci krīt -- saka par tādu, kas vairoties no kādām nepatikšanām, nokļuvis citās, vēl lielākās nepatikšanās.
  • Vilks viņu zina! -- saka, kad kas nav zināms, kad par ko šaubās.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'vilks' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2020 www.vardnica.lv
Draugi: Angļu valodas kursi
x