vecuvecs
"Vecuvecs" latviešu valodā ir izsmieklis vai nicinājums pret vecu, novecojušu cilvēku, kas dzīvo pēc seniem paraugiem un uzskatiem.
Tas apzīmē cilvēku, kas ir pārāk konservatīvs, atpalicis no laikmetības, stingri pieturas pie vecām tradīcijām un bieži vien ar negatīvu nokrāsu — kā kāds, kas nepieņem jaunāko dzīvesveidu, idejas vai progresu.
Piemēri lietojumā:
1. "Viņš ir īsts vecuvecs — vēl joprojām raksta vēstules ar pildspalvu un uzskata, ka internets ir nevajadzīgs."
(Cilvēks, kurš atsakās no mūsdienu tehnoloģijām un pieturas pie senām metodēm.)
2. "Neklausies tajos vecuvecos, kuri saka, ka sievietei vieta tikai virtuvē!"
(Izteiciens par cilvēkiem ar novecojušiem sabiedriskajiem uzskatiem.)
3. "Mūsu skolas direktors ir mazliet vecuvecs — viņš aizliedz skolēniem lietot telefonus pat brīvlaikā."
(Aizspriedumains/novecojis pieeja mūsdienu realitātei.)
Sinonīmi:
- vecmodis
- senskapis
- atpalicis
- arhaisms (par cilvēku)
Vēsturiski:
Vārds cēlies no salikteņa "vecs" + "vecs", kas pastiprina nozīmi — kā "dubultoti vecs" vai "pārāk vecs". Lietots jau 19. gadsimta literatūrā, bet mūsdienās retāk sastopams, biežāk lietots "vecmodis".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.