vecumvecs
"Vecumvecs" latviešu valodā ir ironisks vai jocīgs apzīmējums ļoti vecam cilvēkam, bieži ar nokrāsu, ka tas ir vecs tik ļoti, ka pats vecums šķiet "vecs".
Vārds veidots kā saliktenis no "vecums" + "vecs", tātad burtiski "vecums, kas ir vecs" vai "supervecs".
Piemēri lietojumam:
1. Sarunvalodā par kādu vecāku/radinieku:
"Mans vectēvs jau ir īsts vecumvecs — viņam 95 gadi, bet viņš vēl stāsta stāstus par savu jaunību."
2. Jocīgi par senu priekšmetu:
"Šis pulkstenis ir kāds vecumvecs — tas vēl ir no manas vecmāmiņas laikiem."
3. Humora nokrāsā par sevi (pašironija):
"Pēc šīs piecpadsmit stundu darba dienas jūtos kā vecumvecs!"
Līdzīgas nozīmes vārdi:
- Vecis (neformāli)
- Senjūra (literārs, augstākā stila)
- Mūžsenis (retāk lietots)
Vārds nereti lietots ar maigumu, nevis aizvainošanai, bet gan, lai uzsvērtu lielo vecumu ar vieglu humoru.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.