vecs
"Vecs" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas nozīmē ilgu laiku pastāvējis, dzīvojis vai lietots; pretējs jaunam. Tas var apzīmēt gan cilvēku vecumu, gan priekšmetu novecošanos, gan arī abstraktas jēdzienus.
Galvenās nozīmes:
1. Par cilvēkiem – nodzīvojis daudz gadu (piem., vecs cilvēks).
2. Par priekšmetiem – sen izveidots vai lietots (piem., veca grāmata).
3. Par laika periodiem/jēdzieniem – sen pagātnē esošs (piem., vecie laiki).
Piemēri:
1. Cilvēks:
Mans vectēvs ir jau vecs, bet viņš joprojām ir aktīvs.
2. Priekšmets:
Šī vecā skapja durvis čīkst.
Viņš glabā vecas pastmarku kolekcijas.
3. Abstrakti jēdzieni:
Pēc vecās tradīcijas rudens saulgriežus svin kopā ar ģimeni.
Tā ir jau veca dziesma, bet mīļa daudziem.
Skaidrojums:
Vārds "vecs" nereti nes arī papildus nianses – piemēram, novecojis (nav moderns), pieredzējis (cilvēkam) vai ilgstošs (par paradumiem, draudzību).
Pretējs: jauns, svaigs, moderns.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.