sirmūsains
"Sirmūsains" nozīme:
Tas apzīmē cilvēku, kas ir sirmmatains (ar baltiem, pelēkiem matiem) un vienlaikus mūsains (mazs, niecīgs, neievērojams). Vārds izsaka vienlaicīgu vecuma (sirmuma) un nievājamības/nemanāmības (mūsainības) kvalitāti. Bieži lietots ar nicinošu vai žēlīgu nokrāsu, lai raksturotu kādu neuzkrītošu, vāju vecu cilvēku.
Piemēri:
1. Tiešā nozīmē (par cilvēku):
"Pagalmā apsēdās sirmūsains vecītis, klusi vēroja spēlējošos bērnus."
(Vecs, niecīgs cilvēks, kas nepievērš sevi uzmanību.)
2. Pārnestā nozīmē (par objektu vai parādību):
"Mežmalā slēpās sirmūsaina būdiņa, apsēta ar ķērpjiem un aizmirstību."
(Novecojusi, nolaista, neuzkrītoša mājiņa.)
3. Ar emocionālu pieskaņu (žēlums/nicinājums):
"Viņš bija tikai sirmūsains kalps, kuru neviens nemanīja."
(Neievērojams, niecīgs vecs cilvēks zemākā stāvoklī.)
Sinonīmi: sirms un niecīgs, nemanāms vecis, nospiests vecumā.
Antonīmi: iespaidīgs vecis, krāšņsirmis, cienījams vecākais.
Vārds "sirmūsains" ir saliktenis, kas radies no "sirms" (balts, pelēks matos) un "mūsains" (niecīgs). Tas ir tipisks dzejisks vai rakstniecisks izteiciens, reti lietots ikdienas sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.