dzejisks
"Dzejisks" ir īpašības vārds, kas apzīmē kaut ko poētisku, daiļrunīgu, maigu un izteiksmīgu, bieži vien ar lirismu vai māksliniecisku skaistumu. Tas var attiekties uz valodu, ainavu, atmosfēru vai pat cilvēka izturēšanos.
Īsa nozīme:
Tas, kas atgādina dzeju vai ir raksturīgs dzejai — tēlaini, melodiski, emocionāli bagāts.
Piemēri:
1. Valodas lietojums:
- Viņas dzejiskā runa aizrāva klausītājus ar tēliem par zvaigznēm un jūru.
- Rakstnieka dzejiskais stils padarīja pat parasto rīta rasu par burvīgu.
2. Ainavas/vides apraksts:
- Vakara saulriets bija dzejisks — debesis krāsojās zeltītās oranžās un violetās nokrāsās.
- Vecā pils ar saviem torņiem izskatījās dzejiski miglā.
3. Cilvēka izturēšanās/jūtas:
- Viņš uz dzejisku manieri izteica savas mīlestības aizraušanos.
- Šis dejas izrādiens bija dzejisks un pilns ar emocijām.
Sinonīmi: poētisks, daiļrunīgs, lirisks, tēlains, maigs.
Pretējās nozīmes: prozaisks, ikdienišķs, rupjš, mašīnisks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.