robinsonāde
"Robinsonāde" ir literatūras termins, kas apzīmē darbu, kurā galvenais varonis vai varoņu grupa nonāk izolētā, neapdzīvotā vietā (piemēram, salā, tuksnesī, mežā) un ir spiesta izdzīvot, paļaujoties uz saviem spēkiem, atjautību un radošumu. Nosaukums cēlies no Denjela Defo romāna "Robinsona Krūzo" (1719) varoņa vārda.
Galvenās iezīmes:
- Izolācija no sabiedrības
- Cīņa par izdzīvošanu
- Praktisko prasmju apgūšana
- Bieži vien arī garīga pārmaiņa vai pašizziņa
Piemēri:
1. Klasisks piemērs:
Denjela Defo "Robinsons Krūzo" – galvenais varonis 28 gadus dzīvo neapdzīvotā salā pēc kuģa avārijas.
2. Mūsdienu piemērs:
Viljama Goldinga "Kungs mušu" – bērnu grupa nonāk neapdzīvotā salā, un stāsts parāda, kā sabiedrības struktūras sabrūk.
3. Zinātniskās fantastikas variācija:
Endija Vīra "Marsietis" – astronauts Marks Vatnijs paliek viens uz Marsa un izmanto zinātni, lai izdzīvotu.
4. Bērnu literatūrā:
Johanna Špīri "Heidi" – meitene tiek aizsūtīta dzīvot ar vectēvu Alpos, kas arī satur robinsonādes elementus (pieradināšana pie jauniem apstākļiem, dabas mijiedarbība).
Termins dažreiz tiek lietots arī metaforiski, apzīmējot situācijas, kad cilvēks vai grupa ir "izmesta" uz saviem resursiem bez parastās sabiedrības atbalsta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.