redzējiens
"Redzējiens" nozīme:
Tas ir vārds, kas apzīmē redzēto; vizuālu iespaidu, ainu, skatu vai notikumu, ko cilvēks ir pieredzējis ar redzi. Bieži lietots literatūrā, lai aprakstītu kādu spilgtu, iespaidīgu vai pat neparastu redzamo parādību.
Īsumā:
- Redzētais (piemēram, ainava, notikums).
- Vizionārs piedzīvojums (mītiskā, simboliskā nozīmē).
- Pārsteidzoša aina (kas piesaista uzmanību).
Piemēri lietojumā:
1. Ainavisks redzējiens:
"No kalna virsotnes paverās brīnišķīgs redzējiens — iesārtas vakara debesīs atspīdēja ezerā."
2. Mītisks/garīgs redzējiens:
"Senajās teikās varonis guvusi prāta redzējienu — viņam parādījās dievība sapnī."
3. Ikdienas kontekstā (humoristiski):
"Atverot ledusskapi, mani sagaidīja biedējošs redzējiens — pārpusē sēdoša zaķa galva no vakardienas medībām."
4. Literārs piemērs (no latviešu rakstniekiem):
"Viņa acīm atvērās savāds redzējiens: pārklātais galdā, sveču gaisma un klusums istabā."
Skaidrojums:
Vārds "redzējiens" nereti satur subjektīvu nokrāsu — tas var būt ne tikai fiziski redzams, bet arī emocionāli iespaidīgs vai pat iedomāts. Latviešu valodā tas ir dzejolisks sinonīms vārdiem "skats", "aina", "vizija".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.