klusums
"Klusums" latviešu valodā nozīmē trūkumu vai mazāku daudzumu trokšņa, skaņu; mieru, klusu atmosfēru vai stāvokli, kad nav dzirdamas skaņas vai ir ļoti klusi.
Nozīmes nianses:
1. Fiziska klusuma — skaņu trūkums (piemēram, telpā, dabā).
2. Psiholoģiska klusuma — miera, noskaņojuma vai klusuma sajūta.
3. Klusums kā simbols — klusēšana, atturīšanās no runāšanas vai reakcijas.
Piemēri:
1. Fizisks klusums:
Mežā valdīja dziļš klusums, tikai vēja šalkoņa laikam pārrauta klusu lapu čabēšanu.
Pēc koncerta zālē iestājās īsbrīžīgs, satriecošs klusums.
2. Psiholoģisks klusums:
Pēc ilgām domām viņa dvēselē iestājās mierpilns klusums.
Viņš atrada klusumu savā dārzā, kur neviens netraucēja.
3. Klusums kā atturīšanās/nozīmju neslēpšana:
Viņš uz jautājumu atbildēja ar klusumu, kas nozīmēja nepiekrišanu.
Sarunā iestājās neērts klusums, kad neviens nezināja, ko teikt.
Sinonīmi: klusums, mierīgums, klusēšana, bezskaņa.
Antonīmi: troksnis, kņada, šķindoņa, skaņas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.