"Kņada" latviešu valodā nozīmē pūšu skaņa, kas rodas, kad gaiss iziet caur šauru atveri (piemēram, caur saspiestām lūpām, plānu spraugu, instrumenta atveri).
To lieto, lai aprakstītu ne skaļu, bet ievērojamu, bieži nepārtrauktu pūšanas troksni.
Piemēri:
1. Vējš kņadāja caur durvju spraugu.
(Skaidrojums: vējš radīja pūšanas skaņu, izplūstot caur šauru atstarpi.)
2. Pūšamais instrumentš kņadāja, jo mūziķis nepietiekami piespieda atveri.
(Skaidrojums: instruments radīja vāju, nepilnīgu skaņu, nevis skaidru toni.)
3. Bērns kņadāja caur salocītu salmiņu.
(Skaidrojums: bērns pūta caur salmiņu, radot pūšanas skaņu.)
Sinonīmi: pūst (vāji), šņākt, svilpt (ja skaņa ir augstāka).
Atšķirība no "pūst": "kņadāt" parasti norāda uz neregulāru, vāju vai neveiksmīgu pūšanu, nevis spēcīgu vēju vai mūzikas skaņu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.