galva
"Galva" latviešu valodā ir cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa augšējā daļa, kurā atrodas smadzenes, mute, acis, auss u.c. orgāni. Tas var būt arī domāšanas, saprāta, vadības vai svarīgākās daļas simbols.
Galvenās nozīmes:
1. Anatomiska – ķermeņa daļa (piem., sāp galva).
2. Pārnestā nozīme – vadītājs, līderis (piem., komandas galva).
3. Augšējā/vadošā daļa (piem., gultas galva).
Piemēri teikumos:
1. Anatomiska:
Viņam sāpēja galva pēc ilgas darba dienas.
Putnam ir spalvota galva un ass knābis.
2. Pārnestā nozīme (vadība):
Valsts galva piedalījās starptautiskā sanāksmē.
Viņš ir projekta galva un pieņem galīgos lēmumus.
3. Kā augšējā/vadošā daļa:
Viņa atspieda spilvenu galvas galā.
Galdiņa galvā sēdēja goda viesi.
Izrunas padoms:
"Galva" tiek izrunā kā ['gal.va'], ar īsu "a" un uzsvaru uz pirmo zilbi.
Vārds bieži lietots arī frazeoloģismos:
- kārtīga galva (gudrs cilvēks)
- zaudēt galvu (zaudēt savaldīšanos)
- lūkt galvu (domāt intensīvi)
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.