"Pretlokācija" ir valodniecības termins, kas apzīmē vārda vai frāzes novietošanu teikuma sākumā, lai uzsvērtu tā nozīmi, mainot parasto vārdu kārtību. Tas bieži tiek lietots stilistiski, lai piešķirtu izteicienam dramatisku, emocionālu vai poētisku nokrāsu.
Piemēri:
1. Parastais teikums:
"Es šovakar nākšu."
Ar pretlokāciju:
"Šovakar es nākšu." (Uzsvērts laiks)
2. Parastais teikums:
"Viņš aizgāja klusi."
Ar pretlokāciju:
"Klusi viņš aizgāja." (Uzsvērts veids)
3. Parastais teikums:
"Es to nekad neaizmirsīšu."
Ar pretlokāciju:
"Nekad es to neaizmirsīšu!" (Emocionāls uzsvars)
4. Dzejas piemērs (klasisks):
"Baltas bija tava drāna,
Zelta bija tava sirds."
(Šeit īpašības vārdi "baltas" un "zelta" izcelti teikuma sākumā.)
Īsumā: Pretlokācija ir stilistisks paņēmiens, kas pārkārto teikuma daļas, lai pievērstu uzmanību konkrētam elementam. Tas bieži sastopams literatūrā, dzejā un runās, bet retāk ikdienas sarunvalodā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.