teikums
"Teikums" latviešu valodā nozīmē gramatiski sakārtotu vārdu kopumu, kas pauž pabeigtu domu, parasti saturot vismaz vienu gramatisko pamatu (parasti darāmāja un izteicēju).
Īss skaidrojums:
Teikums ir valodas pamatvienība, kas izsaka domu, jautājumu, pavēli vai izsaucienu, un to raksturo intonācijas pabeigtība rakstītajā vai runātajā valodā.
Galvenās pazīmes:
1. Satur pamatu (parasti darāmājs + izteicējs).
2. Ir intonatīvi pabeigts (rakstos beidzas ar punktu, jautājuma zīmi utt.).
3. Izsaka pabeigtu domu.
Piemēri:
1. Vienkāršs teikums (viens pamats):
"Saule spīd."
"Bērni skrien."
2. Salikts teikums (vairāki pamati):
"Es lasu grāmatu, bet māsa zīmē."
"Līja lietus, tāpēc es paliku mājās."
3. Jautājuma teikums:
"Kur tu dzīvo?"
"Vai viņš atnāks?"
4. Pavēles teikums:
"Aizver durvis!"
"Lūdzu, palīdzi man."
5. Izsauciena teikums:
"Kāds skaists laiks!"
"Ak, tas ir brīnišķīgi!"
Svarīgi: Teikums var būt īss (piemēram, "Nakts." kontekstā) vai garš, bet tam vienmēr ir gramatiskais pamats (izņemot dažus īpašus teikumus, kuros pamats var netikt izteikts tieši, piemēram, pavēles teikumos: "Nāc šurp!").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.