pozitīviste
"Pozitīviste" nozīme:
Tas ir cilvēks, kurš piekrit pozitīvismam — filozofiskai un zinātniskai nostādnei, kas uzsver:
1. Ka tikai empīriski pārbaudāma zināšana (caur novērojumiem un eksperimentiem) ir patiesa un ticama.
2. Ka metafiziskas, garīgas vai abstraktas spekulācijas (ko nevar pierādīt ar zinātni) ir bezjēdzīgas.
3. Ka zinātne ir augstākā zināšanu forma un var atrisināt sabiedrības problēmas.
Īsumā: Pozitīvists tic tikai faktiem, kurus var novērot vai zinātniski pierādīt.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks piemērs:
Franču filozofs Ogists Konts (Auguste Comte, 1798–1857) tiek uzskatīts par pozitīvisma pamatlicēju. Viņš uzskatīja, ka cilvēces domāšana attīstās no teoloģiskas (balstītas uz dieviem) uz metafizisku un beidzot pozitīvu (zinātnisku) stadiju. Konts uzsvēra socioloģijas kā zinātnes nozīmi sabiedrības izpētē.
2. Mūsdienu piemērs:
Cilvēks, kurš atsakās ticēt ekstrasensuram vai garām, jo to darbību nevar zinātniski reģistrēt, ir pozitīvista piemērs. Viņš varētu teikt:
"Es ticu tikai tam, ko var redzēt, mērīt vai eksperimentāli atkārtot."
3. Zinātniskā kontekstā:
Pētnieks, kurš izmanto tikai statistiskus datus un eksperimentus, lai izprastu klimata pārmaiņas, nevis reliģiskus vai filozofiskus skaidrojumus, rīkojas kā pozitīvists.
Saistītie termini:
- Loģiskais pozitīvisms (20. gs. filozofu kustība) — pievienoja prasību, ka visiem apgalvojumiem jābūt vai nu loģiski pārbaudāmiem, vai empīriski verificējamiem.
- Pozitīvistiskā socioloģija — sociālo parādību izpēte, izmantojot tikai objektīvas metodes (aptaujas, statistikas).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.