pozitīvisms

pozitīvisms v.

Filozofijas virziens, kas atzīst, ka visas zināšanas ir tikai atsevišķu speciālo zinātņu vai to kopuma rezultāts, un noraida metafiziku un teismu.

pozitīvisms -a, v.; parasti vsk.; filoz.

Virziens
19. gs. filozofijā, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.
Politiskās un tiesiskās domas virziens Eiropā
19. gs.
2. pusē; par vienīgajām tiesībām atzina valsts izveidotās tiesību normas (pozitīvās tiesības).

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'pozitivisms' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Įrašas
Paaiškinimas	<table class="b-n"><td width="100%" colspan="2" height="100%" valign="top"> <br><big><b>pozitīvisms</b></big> <small>v.</small><ol><li>Filozofijas virziens, kas atzīst, ka visas zināšanas ir tikai atsevišķu speciālo zinātņu vai to kopuma rezultāts, un noraida metafiziku un teismu.</ol><ul type=SQUARE></ul><br><big><b>pozitīvisms</b></big> -a, <small>v.</small>; parasti <small>vsk.</small>; <small>filoz.</small><ol><li>Virziens 19. gs. filozofijā, kas par zināšanu vienīgo avotu uzskata pozitīvos pieredzes faktus un noliedz teorētisku, abstraktu spriedumu nozīmi.<li>Politiskās un tiesiskās domas virziens Eiropā 19. gs. 2. pusē; par vienīgajām tiesībām atzina valsts izveidotās tiesību normas (pozitīvās tiesības).</ol><ul type=SQUARE></ul> </td></table>

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.