platmute
"Platmute" latviešu valodā ir sarunvalodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš runā pārāk daudz, bezjēdzīgi, tukši vai arī izplata nevajadzīgas ziņas/gossip. Būtībā tas ir cilvēks, kas "pļāpā" vai "pļunkst".
Burtiskā nozīme:
Vārds veidots no divām daļām:
- "plats" — var attiekties uz "plašu muti" vai "platu runāšanu".
- "mute" — muti.
Lietojuma piemēri:
1. "Neklausies viņā — tā ir viena platmute, tikai tenkas un izplata baumas."
(Izmanto, lai raksturotu personu, kas izplatīg nevajadzīgas baumas.)
2. "Sapulcē viņš bija īsta platmute — stundu runāja, bet neko jēdzīgu nepateica."
(Raksturo cilvēku, kas runā daudz, bet bez satura.)
Sinonīmi: pļāpa, pļunkstis, valodnieks, pļāpīte (sieviešu dzimtē).
Formālāks/lietojams literatūrā: pļāpīgs cilvēks, tukšrunis.
Vēsturiski: Vārds "platmute" nav oficiāli literārā valodā, bet tas ir plaši pazīstams un lietots ikdienas sarunās, lai humoristiski vai nicinoši apzīmētu pļāpīgu cilvēku.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.