pļāpīgs

"Pļāpīgs" nozīme:
Tas apzīmē cilvēku, kurš daudz un bez satura runā, mīl sarunāties par sīkumiem, bieži bez pārdomātības. Līdzīgi kā "runīgs", bet ar nokrāsu tukšas, nepārtrauktas pļāpas.

Piemēri:
1. "Viņš ir tik pļāpīgs, ka stundu var stāstīt par kaimiņa kaķi."
(Runa par niekiem, bez jēgas.)

2. "Pļāpīgā kolēģe nepamana, ka citi grib strādāt."
(Traucē ar lieko sarunu.)

3. "Bērni kļuva pļāpīgi pēc konfekšu ēšanas."
(Pārmērīga, satura trūkuma runāšana.)

Sinonīmi: runīgs, valodīgs, pļāpains, mutīgs.
Antonīmi: kluss, mazrunīgs, apklusis.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'plapigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Pļāpīgs" nozīme: Tas apzīmē cilvēku, kurš daudz un bez satura runā, mīl sarunāties par sīkumiem, bieži bez pārdomātības. Līdzīgi kā "runīgs", bet ar nokrāsu tukšas, nepārtrauktas pļāpas. Piemēri: 1. "Viņš ir tik pļāpīgs, ka stundu var stāstīt par kaimiņa kaķi." (Runa par niekiem, bez jēgas.) 2. "Pļāpīgā kolēģe nepamana, ka citi grib strādāt." (Traucē ar lieko sarunu.) 3. "Bērni kļuva pļāpīgi pēc konfekšu ēšanas." (Pārmērīga, satura trūkuma runāšana.) Sinonīmi: runīgs, valodīgs, pļāpains, mutīgs. Antonīmi: kluss, mazrunīgs, apklusis.