pļāpa

"Pļāpa" latviešu valodā nozīmē pārmērīgi runīgs cilvēks, kas mīl pļāpāt, tukši un daudz runāt. Tas ir izteikti negatīvs vārds, kas apzīmē kādu, kas runā bez satura, atkārtojas vai izplata nevajadzīgas ziņas.

Piemēri lietojumā:
1. "Nekad nevar nopietni parunāt ar viņu — viņš ir tāda pļāpa, vienmēr pārtrauc un stāsta nevajadzīgas lietas."
2. "Kaimiņiene ir īsta pļāpa — tiklīdz ierodas, uzreiz sāk stāstīt par visiem pagalma notikumiem."
3. "Neklausies viņā, viņa tikai pļāpa un izplata baumas."

Sinonīmi: pļāpīgais, pļāpene (sieviešu dzimtē), valkātājs, pļāpīga mute.
Antonīmi: klusētājs, nopietns cilvēks, uzklausītājs.

Įrašas
Paaiškinimas	"Pļāpa" latviešu valodā nozīmē pārmērīgi runīgs cilvēks, kas mīl pļāpāt, tukši un daudz runāt. Tas ir izteikti negatīvs vārds, kas apzīmē kādu, kas runā bez satura, atkārtojas vai izplata nevajadzīgas ziņas. Piemēri lietojumā: 1. "Nekad nevar nopietni parunāt ar viņu — viņš ir tāda pļāpa, vienmēr pārtrauc un stāsta nevajadzīgas lietas." 2. "Kaimiņiene ir īsta pļāpa — tiklīdz ierodas, uzreiz sāk stāstīt par visiem pagalma notikumiem." 3. "Neklausies viņā, viņa tikai pļāpa un izplata baumas." Sinonīmi: pļāpīgais, pļāpene (sieviešu dzimtē), valkātājs, pļāpīga mute. Antonīmi: klusētājs, nopietns cilvēks, uzklausītājs.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.