pašmīle
"Pašmīle" latviešu valodā ir pašapziņa, pašapmierinātība, pārliecība par savām spējām, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — pārspīlēta lepnums, iedomība.
Tas ir literārs vai retāk lietojams vārds, kas apzīmē cilvēka attieksmi, kurā viņš sevi pārāk augstu vērtē, uzskata sevi par pārāku par citiem.
Piemēri:
1. Teikuma piemērs:
"Pēc uzvaras konkursā viņa pašmīle bija tik liela, ka vairs neklausīja padomus no apkārtējiem."
2. Konteksta piemērs:
"Vecais vadītāja pašmīle neļāva viņam atzīt kļūdas, kas noveda pie projekta sabrukuma."
3. Salīdzinājumā ar tuvnozīmīgiem vārdiem:
- Pašapziņa — neitrāla vai pozitīva (pārliecība par sevi).
- Pašmīle — biežāk negatīva (pārspīlēta, iedomīga pārliecība).
- Iedomība — tuvs sinonīms, bet "pašmīle" uzsver iekšējo pārliecību, ne tikai izrādīšanu ārēji.
Vēsturiski vārds cēlies no saknes "mīlēt" ar priedēkli "paš-" (sevi), t.i., burtiski "sevis mīlēšana". Mūsdienās lieto galvenokārt literatūrā vai rakstītā valodā, lai aprakstītu negatīvu cilvēka rakstura iezīmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.