"Pašapmierinātība" nozīme īsumā:
Tā ir pārliecība, ka esi pietiekami labs un nav nepieciešams pilnveidoties vai mainīties, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — tas nozīmē pārmērīgu apmierināšanos ar sevi, bez vēlmes uz augšu vai izaicinājumiem.
Piemēri:
1. Darba vidē:
Ja darbinieks atsakās apgūt jaunas prasmes, jo "jau visu prot", un nepieņem kritiku — tā ir pašapmierinātība, kas kavē karjeras augšupeju.
2. Mācībās:
Students, kurš pēc vidēja rezultāta pārliecinās, ka "ir gudrāks par citiem", un pārtrauc mācīties, parāda pašapmierinātību, kas var novest pie atpalikšanas.
3. Ikdienā:
Cilvēks, kurš uzskata, ka viņa dzīvesveids ir ideāls, un ignorē draugu ieteikumus par veselību, bieži vien ir pašapmierināts — viņš neievēro iespējas sevi uzlabot.
Sinonīmi: pašapmierinātība, pašapmierinājums, pašapmierinātības sajūta.
Antonīmi: paškritika, nepilnību meklēšana, tieksme uz pilnveidi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.