pašapmierinājums
"Pašapmierinājums" nozīmē pārāk lielu apmierinājumu ar sevi, savām spējām vai sasniegumiem, kas bieži vien noved pie augstprātības, pašapmierinātības un vēlmes neattīstīties tālāk.
Īsumā:
Tas ir stāvoklis, kad cilvēks jūtas pārlieku gandarīts par sevi, uzskatot, ka viņam vairs nekas nav jāuzlabo vai jāmācās, kas kavē personības izaugsmi.
Piemēri:
1. Darba vidē:
Darbinieks, kurš pēc veiksmīga projekta nolēmis, ka "zina visu", un vairs neklausa kolēģu ieteikumus vai neapgūst jaunas metodes. Rezultātā viņa darbība kļūst novecojusi.
2. Mācībās:
Students, kurš pēc augstas atzīmes kontroldarbā domā, ka vairs nav jāgatavojas eksāmenam, jo "jau visu prot". Eksāmenā viņš saņem zemāku vērtējumu, jo nepietiekami atkārtoja.
3. Personīgās attiecībās:
Persona, kas uzskata, ka ir ideāls partneris, un nevēlas strādāt pie savām kļūdām vai iesaistīties attiecību uzlabošanā, jo "viss jau ir labi". Tas var novest pie konfliktiem vai attiecību norieta.
Sinonīmi: pašapmierinātība, pašcieņība (pārspīlētā nozīmē), augstprātība.
Antonīmi: pazemība, paškritika, vēlme pilnveidoties.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.