"Pazemība" nozīme:
Tā ir pieticīga, neuzpūta attieksme pret sevi un citiem, pazemīga cilvēka uzskats, ka viņš nav labāks par citiem, un vēlme neizcelties, nepārspīlēt savas nozīmes vai sasniegumus. Tas ir pretstats lepnumam un iedomībai.
Piemēri:
1. Ikdienā:
Lai gan viņš bija talantīgs mūziķis, viņš izturējās ar lielu pazemību un vienmēr uzsvēra, ka vēl daudz jāmācās.
(Šeit tas parāda, ka cilvēks nenovērtē sevi, neskatoties uz panākumiem.)
2. Reliģiskā kontekstā:
Svētajos rakstos pazemība tiek uzskatīta par tikumu, kas tuvina cilvēku Dievam.
(Šajā nozīmē tā ir pakļaušanās un atzīšana augstākas varas priekšā.)
3. Sociālā situācijā:
Viņa pazemība izpaudās, kad, saņemot apbalvojumu, viņa pateicās visai komandai, nevis pievērsa uzmanību sev.
(Rāda, ka cilvēks novērtē citu ieguldījumu, nevis koncentrējas uz sevi.)
Sinonīmi: pieticība, vienkāršība, neuzpūtība.
Pretējās nozīmes: lepnums, iedomība, augstprātība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.