"Pieticība" nozīme:
Tas ir rakstura īpašība, kas izpaužas kā pieticīgs, vienkāršs, nepretenciozs dzīvesveids, atteikšanās no greznības, pārmērīgām vēlmēm vai lepnuma. Pieticība ietver apmierinātību ar mazāko nepieciešamo, kā arī atturību no materiālām vai garīgām pārlieku bagātībām.
Piemēri lietojumā:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Daudzi mūki dzīvo pieticībā, atteikties no personīgā īpašuma un koncentrējoties uz garīgo attīstību."
2. Ikdienas dzīvē:
"Viņš, neskatoties uz bagātību, izvēlējās pieticību – dzīvoja vienkāršā mājā un nelietoja greznības."
3. Morāls princips:
"Pieticība māca vērtēt to, kas patiešām ir svarīgi, nevis tiekties pēc liekām lietām."
Sinonīmi: vienkāršība, atturība, kautrība, nepretenciozitāte.
Pretējās jēdzieni: greznība, izšķērdība, lepnums, pārlieku bagātība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.