"Lepnums" latviešu valodā nozīmē pārāk lielu pašapziņu, iedomību, uzpūstību, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — tas ir pārspīlēts pārliecības par sevi izjūta, kas var izpausties kā augstprātība, pārliecība par savu pārākumu vai nepiederoša svarīguma sajūta.
Piemēri lietojumam:
1. Teikums:
Viņa lepnums neļāva viņam atzīt savas kļūdas.
Nozīme: Viņš bija pārāk iedomīgs, lai atzītu, ka kļūdījies.
2. Teikums:
Pēc uzvaras viņa lepnums kļuva vēl lielāks.
Nozīme: Viņš kļuva vēl augstprātīgāks pēc panākumiem.
3. Teikums:
Lepnums ir viņa galvenais trūkums.
Nozīme: Viņa rakstura vājā puse ir pārspīlēta iedomība.
Skaidrojoša piezīme:
Bieži vien "lepnums" tiek lietots kā sinonīms vārdam "iedomība", taču tas atšķiras no "lepnības" (pozitīvas sajūtas par sevi, saviem panākumiem vai tautu), kas var būt arī pozitīva jēga. Kontekstā "lepnums" vairāk norāda uz negatīvu rakstura īpašību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.