paralingvistika
Paralingvistika ir komunikācijas aspekts, kas pēta runas nesaturīgos elementus — balss toņu, tembra, tempā, paužu, intonācijas, smiekliem, nopūtām u.c. nozīmi, kā arī nerunātās norādes (piemēram, ķermeņa valodu, sejas izteiksmi), kas papildina vai maina teiktā saturu.
Galvenās nozīmes:
1. Emociju/attieksmes pārraide — pauž runātāja psiholoģisko stāvokli.
2. Konteksta radīšana — palīdz saprast, vai teikums ir jautājums, ironisks, nopietns utt.
3. Sociālo attiecību atspoguļojums — var rādāt cieņu, necieņu, draudzīgumu.
Piemēri:
1. Balss tembrs/intonācija:
Vienāds teikums "Lielisks darbs" var skanēt:
- Silti, augstā tonī — atklāta apbrīna.
- Monotoni, zemā tonī — sarkasms vai neinterese.
2. Pauzes:
"Es... nezinu" (ilga pauze) var nozīmēt šaubas, kauns vai apdomāšanu.
3. Nerunātas norādes:
Sarunā šķērsojot rokas var liecināt par aizsardzību vai nepiekrišanu, pat ja vārdi ir piekrītoši.
4. Temps:
Ātra runa var rādāt uztraukumu vai entuziasmu; lēna runa — pārdomātību vai nogurumu.
5. Papildu skaņas:
Nopūta starp teikumiem ("Hmm...") var signalizēt nepieciešamību pēc padoma vai vilšanos.
Svarīgi: Paralingvistika bieži ir subjektīva un atkarīga no kultūras — piemēram, klusums sarunā dažādās kultūrās var tikt uztverts kā neērtības vai cieņas izpausme.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.