kauns


kauns v.
  1. Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu par kādu rīcību, izturēšanos. K. par izdarīto pārkāpumu. K. par savu mazdūšību. Man ir k., ka tu tā uzvedies. Viņu pārņēma k. Nosarkt aiz kauna. Ne kauna, ne goda. Sagādāt, padarīt kaunu -- izdarīt ko tādu, kas citam liek izjust kaunu. Krist kaunā -- tikt apkaunotam. No (aiz) kauna vai zemē ielīst -- izjust ļoti lielu kaunu.
  2. Nepatika, mulsums; kautrība. K. skatīties, kā viņš uzvedas. Kā tev nav kauna? Viņam bija k. atgādināt parādu.
  3. Negods, apkaunojums; morāli negatīvi vērtējams fakts, rīcība. Darīt kaunu kādam. Aiziet ar kaunu. Kauna zīme -- vēsturiski - zīme, ko iededzināja sodītajam miesā. Apzīmogot ar kauna zīmi. Kauna stabs -- vēsturiski - soda vieta pie baznīcas, stabs, pie kura uz laiku piesēja sodīto. Kauna traips -- apkaunojošs, morāli negatīvi vērtējams fakts.
Frazeoloģismi:

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'kauns' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI BETA
Įrašas
Paaiškinimas

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.



© 2009 - 2024 www.vardnica.lv
Draugi: Skaičiuoklė TV Programa Juegos Friv Baby Hazel Games
x