cieņa
"Cieņa" nozīme:
Tā ir pozitīva izjūta vai attieksme pret kādu vai kaut ko, kas izpaužas kā godbijība, augsta vērtēšana, atzīšana un rūpes par cita cilvēka vērtībām, tiesībām vai ieguldījumu. Cieņa ietver gan iekšēju novērtējumu, gan izrādītu izturēšanos.
Piemēri:
1. Starppersoniskās attiecības:
"Skolotājs izrāda cieņu skolēniem, klausoties viņu viedokļos un uzskatot tos par nozīmīgiem."
2. Darba vide:
"Labā darba atmosfēra balstās uz savstarpēju cieņu starp kolēģiem – viņi novērtē viens otra pieredzi un nesabojā savu reputāciju."
3. Pašcieņa:
"Viņa ar cieņu attiecas pret sevi – rūpējas par savām vajadzībām un nepieļauj citiem to nepienācīgi izturēties."
4. Tradīcijas un kultūra:
"Svētkos ģimene izrāda cieņu senču atmiņai, ievērojot vecās paražas."
Īss skaidrojums:
Cieņa ir pamats harmoniskām attiecībām – tā nozīmē uzturēt citu cilvēku vērtību, pat ja nepiekrīt viņu izvēlei vai uzskatiem. Tā nav tikai jūtas, bet arī darbības (piemēram, klausīšanās, pieklājība, robežu ievērošana).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.