godbijība

"Godbijība" ir reliģisks termins, kas apzīmē dievbijību — dziļu cieņu, paklausību un godbijību pret Dievu, kas izpaužas gan iekšējā attieksmē, gan ikdienas rīcībā. Tas ietver morālas dzīves vadīšanu saskaņā ar Dieva gribu, pazemību un apzinātu attiecību ar svētumu.

Piemēri lietojumam:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Viņa dzīvo ar lielu godbijību, regulāri lūdzoties un ievērojot savas ticības principus."

2. Morālam raksturam:
"Pat grūtībās viņš saglabāja godbijību, nevēršoties pret negodīgiem līdzekļiem."

3. Kā pamatprincips:
"Senajos tekstos godbijība tiek uzskatīta par gudrības sākumu un cilvēka attiecību ar Dievu pamatu."

Sinonīmi: dievbijība, reliģiozitāte, svētuma cieņa.
Antonīmi: bezdievība, sakrilegs, nepaklausība.

Įrašas
Paaiškinimas	"Godbijība" ir reliģisks termins, kas apzīmē dievbijību — dziļu cieņu, paklausību un godbijību pret Dievu, kas izpaužas gan iekšējā attieksmē, gan ikdienas rīcībā. Tas ietver morālas dzīves vadīšanu saskaņā ar Dieva gribu, pazemību un apzinātu attiecību ar svētumu. Piemēri lietojumam: 1. Reliģiskā kontekstā: "Viņa dzīvo ar lielu godbijību, regulāri lūdzoties un ievērojot savas ticības principus." 2. Morālam raksturam: "Pat grūtībās viņš saglabāja godbijību, nevēršoties pret negodīgiem līdzekļiem." 3. Kā pamatprincips: "Senajos tekstos godbijība tiek uzskatīta par gudrības sākumu un cilvēka attiecību ar Dievu pamatu." Sinonīmi: dievbijība, reliģiozitāte, svētuma cieņa. Antonīmi: bezdievība, sakrilegs, nepaklausība.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.