dievbijība

"Dievbijība" nozīme:
Tas ir reliģisks termins, kas apzīmē godbijību un paklausību Dievam, kā arī dziļu cieņu un baiļu no viņa spēka un taisnīguma. Dievbijība ietver morālu dzīvesveidu, reliģisku padevību un vēlmi dzīvot saskaņā ar Dieva gribu.

Piemēri lietojumam:
1. Reliģiskā kontekstā:
"Viņa dzīve bija pilna dievbijības – regulāri apmeklēja baznīcu un palīdzēja nabagiem."
"Vecākie mācīja bērniem dievbijību un godīgumu."

2. Kā personības īpašība:
"Tas ir dievbijīgs cilvēks, kas vienmēr cenšas rīkoties taisnīgi."
"Viņa lēmumus vada ne tikai prāts, bet arī dievbijība."

3. Literatūrā/vēsturē:
"Senajos tekstos dievbijība bieži tiek minēta kā galvenā cilvēka uzdevuma daļa."
"Viduslaiku sabiedrībā dievbijība bija sabiedrības pamatā."

Sinonīmi: dievbijīgums, reliģiskums, dievdares, pieticība (kontekstā atkarībā).
Antonīmi: bezdievība, dievnepatika, reliģiska vienaldzība.

Įrašas
Paaiškinimas	"Dievbijība" nozīme: Tas ir reliģisks termins, kas apzīmē godbijību un paklausību Dievam, kā arī dziļu cieņu un baiļu no viņa spēka un taisnīguma. Dievbijība ietver morālu dzīvesveidu, reliģisku padevību un vēlmi dzīvot saskaņā ar Dieva gribu. Piemēri lietojumam: 1. Reliģiskā kontekstā: "Viņa dzīve bija pilna dievbijības – regulāri apmeklēja baznīcu un palīdzēja nabagiem." "Vecākie mācīja bērniem dievbijību un godīgumu." 2. Kā personības īpašība: "Tas ir dievbijīgs cilvēks, kas vienmēr cenšas rīkoties taisnīgi." "Viņa lēmumus vada ne tikai prāts, bet arī dievbijība." 3. Literatūrā/vēsturē: "Senajos tekstos dievbijība bieži tiek minēta kā galvenā cilvēka uzdevuma daļa." "Viduslaiku sabiedrībā dievbijība bija sabiedrības pamatā." Sinonīmi: dievbijīgums, reliģiskums, dievdares, pieticība (kontekstā atkarībā). Antonīmi: bezdievība, dievnepatika, reliģiska vienaldzība.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.