dievbijīgs
"Dievbijīgs" nozīme:
Tas apzīmē cilvēku, kurš izjūt dziļu godbijību, pazemību un sirdīgu pieķeršanos Dievam, ievēro reliģiskus principus un centās dzīvot saskaņā ar ticības prasībām. Dievbijība nereti ietver arī morālu taisnīgumu, labestību un apzinātu attieksmi pret citiem.
Piemēri lietojumam:
1. Teikumā par cilvēku:
"Mūsu vectēvs bija īsts dievbijīgs cilvēks – viņš vienmēr palīdzēja nabadzīgajiem un lūdza pirms katras ēdienreizes."
2. Aprakstot sabiedrību/vēsturi:
"Viduslaiku klosteros dzīvoja dievbijīgi mūki, kas veltīja savu dzīvi dievkalpojumiem un zināšanām."
3. Kā rakstura īpašību:
"Viņas dievbijīgā dvēsele atspoguļojās lēnajā, gādīgajā attieksmē pret visiem apkārtējiem."
Sinonīmi:
dievīgs, tikumīgs, reliģiozs, svētīgs, pareizticīgs (kontekstā atkarībā no ticības).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.