nepaklausība
"Nepaklausība" nozīme:
Tas ir darbības vārda "nepaklausīt" abstrakts lietvārds, kas apzīmē rīcību, kad kāds neievēro pavēles, noteikumus, norādījumus vai aizliegumus. Tas var izpausties kā apzināta vai nenoliedzama pretošanās, nepadevība vai noteikumu neievērošana.
Piemēri:
1. Bērna rīcība:
Bērna nepaklausība vecākiem bieži izpaužas kā spītīga uzvedība, piemēram, kad viņš apzināti neklausa pavēli "Neej uz ielu!"
2. Sabiedriskā kārtība:
Cilvēka nepaklausība policijas likumīgajam pieprasījumam var izraisīt administratīvu sodu.
3. Reliģiskā kontekstā:
Bībelē pirmais grēks tiek saistīts ar cilvēka nepaklausību Dieva pavēlei.
Sinonīmi: nepadevība, spītīgums, pretošanās, rīcības brīvības pārkāpums.
Pretējais jēdziens: paklausība, rīcības disciplīna.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.