paklausība
"Paklausība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē paklaušanos, rīcību saskaņā ar kāda norādījumiem, vēlmēm vai noteikumiem. Tas izsaka gatavību ievērot un pakļauties.
Piemēri lietojumā:
1. Bērna rīcība:
Bērns ar lielu paklausību veica mātes norādījumus.
(Šeit tas nozīmē uzmanīgu un bez pretošanās izpildi.)
2. Dzīvnieka uzvedība:
Suns izrādīja pilnīgu paklausību trenera komandām.
(Rāda disciplīnu un pakļaušanos.)
3. Reliģiskā/ētiskā nozīme:
Viņš dzīvoja saskaņā ar augstākām vērtībām – paklausība Dieva gribai bija viņa dzīves pamats.
(Lietots kā morāls princips.)
Sinonīmi:
- Paklausīgums
- Disciplīna
- Pakļaušanās
- Ievērošana
Pretējās jēdzieni:
- Nepaklausība
- Nepaklausīgums
- Pretošanās
- Savtīgums
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.