pakalpība
"Pakalpība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē padevību, pakļaušanos, pakļāvību vai pakļāvīgas uzvedības kvalitāti. Vārds izsaka negatīvu konotāciju — cilvēka nevarību, trūkumu pašcieņas vai pārāk lielu gatavību pakļauties citam, bieži vien zaudējot savu gribu un godu.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/politiskis konteksts:
"Okupācijas laikā daudzi cilvēki izrādīja pakalpību ienaidnieka varai, lai izdzīvotu."
2. Sociālas attiecības:
"Viņa pakalpība pret despotisko vadītāju visus šokēja — viņš nekad neiebilst, pat ja prasības ir netaisnīgas."
3. Morāls novērtējums:
"Pakalpība nav tikpat vienkārša kā piekāpšanās; tā ir brīvprātīga pašnīcība."
Sinonīmi: padevība, pakļāvība, servilitāte, gobzemība.
Pretējie jēdzieni: neatkarība, patstāvība, dumpīgums, pašcieņa.
Vārds reti lietots ikdienas sarunvalodā, biežāk literatūrā, politikas analīzē vai diskusijās par morāli un varas attiecībām.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.