dumpīgums
"Dumpīgums" latviešu valodā nozīmē nemierīgu, dumpīgu raksturu; tieksmi sacelties, nemierot, protestēt. Tas apzīmē nemieru, nemierīgu garu vai sacelšanos, bieži vien saistītu ar sociāliem vai politiskiem nemieriem.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
19. gadsimta beigās Latvijā pieauga dumpīgums zemnieku vidū, kas izpaudās vairākos sacelšanās mēģinājumos pret muižnieku varu.
2. Rakstura aprakstā:
Viņa dumpīgums un nepakļaušanās autoritātēm bieži radīja konfliktus darba vietā.
3. Sociālos procesos:
Ekonomiskās krīzes laikā sabiedrībā palielinās dumpīgums, kas var izpausties kā protesti vai nemieri.
Sinonīmi: nemierīgums, sacelšanās tieksme, nemieri, nemieru gars.
Antonīmi: mierīgums, paklausība, saticība.
Vārds cēlies no latviešu vārda "dumpis" (nemieri, sacelšanās) ar izskaņu "-īgums", kas norāda uz īpašību vai tendenci.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.