"Padevība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē padevīgu izturēšanos, pakļaušanos, rādzību vai pakļāvību. Vārds bieži lietots, lai raksturotu cilvēka vai dzīvnieka uzvedību, kad tas rāda pārāk lielu pakļaušanos, bez pretošanās gribas, pat vergu garu.
Piemēri lietojumā:
1. Cilvēku raksturošanai:
"Viņa padevība pret vadītāju bija pārsteidzoša – viņš nekad neiebilst, pat ja lēmumi ir nepārdomāti."
2. Dzīvnieku raksturošanai:
"Pēc ilgām soda treniņiem suns parādīja pilnīgu padevību, nekad nepretoties pavēlēm."
3. Sociāli politiskā kontekstā:
"Tautas padevība var novest pie varas ļaunprātīgas izmantošanas."
Sinonīmi: pakļāvība, rādzība, pakļautība, bezgalīga paklausība.
Antonīmi: nepakļaušanās, dumpīgums, neatkarība, pretošanās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.