"Pakļāvība" nozīmē:
- Paklausība – gatavība pakļauties citam cilvēkam, autoritātei vai noteikumiem.
- Pakļaušanās – piekāpšanās, padotība, bieži bez pretošanās.
- Atkarība – psiholoģiska vai sociāla atkarība no cita cilvēka vai situācijas.
Piemēri:
1. Sociālā kontekstā:
"Viņa pakļāvība darba devējam bija tik liela, ka neuzdrošinājās izteikt savu viedokli."
2. Psiholoģiskā kontekstā:
"Toxic attiecībās pakļāvība var izpausties kā bailes no partnera neapmierinātības."
3. Vēsturiskā/politiskā kontekstā:
"Okupācijas laikā daudzi dzīvoja pakļāvības stāvoklī, baidoties no represijām."
4. Darba vidē:
"Stingrā hierarhijā pakļāvība ir sagaidāma, taču tai vajadzētu balstīties uz savstarpēju cieņu."
Sinonīmi: padotība, paklausība, pakļaušanās, atkarība.
Pretējās nozīmes: neatkarība, nepakļaušanās, pretošanās, patstāvība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.