balstīties
balstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos.- Būt novietotam uz kā, atspiestam pret ko, kas neļauj šķiebties, gāzties. Celtne balstās uz klints pamata. Jumts balstās uz sijām un ēkas sienām.
- Turēt savu svaru; atspiesties. B. uz abām kājām. B. uz kruķiem. B. ar elkoņiem uz galda. B. pret koka stumbru, pret sienu.
- Pamatoties; izmantot par pamatu. B. uz tradīcijām, loģiskiem apsvērumiem, faktiem. Atklājumos viņš balstījās uz eksperimentāliem pētījumiem.
|
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'balstities' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.