ortohromatisks
"Ortokromatisks" (angļu: orthochromatic) ir fotogrāfijas un optikas termins, kas apzīmē materiālu (piemēram, fotofilmu vai fotopapīru), kas jūtīgs tikai pret zilajiem un zaļajiem gaismas spektra diapazoniem, bet nereaģē uz sarkaniem un oranžiem toniem.
Īsumā: ortokromatiski materiāli neredz sarkanās krāsas – tās tiek attēlotas tumšas (gandrīz melnas), savukārt zilās un zaļās nokrāsas izceļas gaišas.
Piemēri:
1. Vēsturiskā fotogrāfija – 19.–20. gadsimta mijā ortokromatiskā filma tika plaši izmantota portretu un ainavu fotogrāfijā. Tā kā tā nepārraidīja sarkanos toņus, zilās acis un gaišā āda izskatījās gaišākas, bet sarkanie lūpu toni – tumši pelēki vai melni.
2. Mākslinieciskie efekti – Mēmā kino laikā (piemēram, filmas "Nosferatu", 1922) ortokromatisko filmu dažreiz izmantoja, lai radītu dramatisku kontrastu – deguļi vai asinis varēja izskatīties kā tumši traipi, bet debesis – ļoti gaišas.
3. Mūsdienu pielietojums – Dažās speciālās jomās (zinātniskā fotogrāfija, mikroskopija) ortokromatiskie materiāli joprojām tiek izmantoti, lai uzsvērtu konkrētus struktūras elementus, kas absorbē vai atstaro noteiktas gaismas viļņu garumus.
Svarīgi: Šis termins bieži tiek sajaukts ar "panhromatisks" (jūtīgs pret visām krāsām). Ortokromatiskie materiāli ir daļēji krāsu neredzoši, kas rada unikālu estētisku efektu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.